Anemone sylvestris (Snowdrop anemone)
Anemone sylvestris (Snowdrop anemone) distribution
Kuldīgas novada Rudzīšu akmens kļuvis par šā gada ģeoloģisko objektu
Rudzīšu akmens ir 4,7 metrus garš, 3,6 metrus plats un līdz 2,2 metrus augsts kaļķakmens blāķis.
Iezī konstatētās fosīlijas ļauj spriest, ka kaļķakmens ir veidojies silūra periodā jeb pirms 410-435 miljoniem gadu ekvatora tuvumā, siltā un koraļļiem bagātā jūrā. Pirms vairāk nekā 10 000 gadiem ledājs to atnesis no, iespējams, Sāmsalas, kur atrodami līdzīgu silūra iežu atsegumi.
Kaļķakmens ir ievērojami neizturīgāks par magmatiskajiem iežiem, un parasti ledājs šādus nogulumiežu atrauteņus sadrupina sīkos oļos.
Rudzīšu akmens ir novietojies Rietumkurzemes augstienes austrumu malā, izteikta gravas veida pazeminājuma nogāzē netālu no Rudzīšu un Kalniešu mājām. Pazeminājums ir kā atzars vairākus kilometrus garai senlejai, kas stiepjas paralēli izteiktai ledāja malas nogāzei, kas nodala augstieni no Pieventas zemienes.
Akmens savā tagadējā vietā ir nonācis, izkūstot no kustību beigušā šļūdoņa pamatnes. Gada ģeoloģiskais objekts ir novietojies Rietumkurzemes augstienes šaurākajā vietā, kur tikai astoņi kilometri nodala Pieventas un Rietumlatvijas zemienes. Akmens izcelsmes vieta ir silūra kāple, kas stiepjas cauri Monzunda arhipelāgam un ietiecas Baltijas jūras centrālajā daļā. Trauslais un plaisainais akmens, kas veidots no silūra kaļķakmens, ir unikāls veidojums, un vienīgais tāds Latvijā. Tas ir zinātnei ļoti nozīmīgs, jo liecina par ledāja dinamiku un degradācijas procesiem pēdējā apledojuma laikā.
